Vai algu kāpums sabiedriskajā sektorā iet kopā ar kvalitatīvām pārmaiņām?
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Šodien nopublicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par algām rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Saskaņā ar tiem, bruto darba alga šī gada 2. ceturksnī palielinājās par 2.9% salīdzinājumā ar 1.ceturksni, turklāt sabiedriskajā sektorā pat par 6.4%. Neapšaubāmi, lielā mērā šāds diezgan liels pieaugums skaidrojams ar sezonāliem faktoriem – 2.ceturkšņa vidēja alga parasti ir lielāka par 1.cetukšņa algu, un tā bija pat iepriekšējā gadā, kad algas tika būtiski samazinātas. Tas var būt saistīts ar atvaļinājumu naudu izņemšanu, dažām piemaksām, raksturīgām tieši otram ceturksnim, utt.

Tomēr šāds algu pieaugums sabiedriskajā sektora ir mazliet mulsinošs. Piemēram, izglītības un enerģētikas sektoros ceturkšņa pieaugums ir lielāks iepriekšējos divos gados 2. ceturksnī. CSP arī norāda, ka algu pieaugumu veidoja izmaksātās neregulārās piemaksas valsts un pašvaldību komercsabiedrībās un arī atalgojuma līmeņa kāpums pašvaldībās un to padotības iestādēs. Protams, iepriekšējie algu samazinājumi bija ievērojami (piem., skolotājiem), un tam var sekot atsitiens, jo algām sabiedriskajā sektorā tomēr ir jābūt salīdzināmām ar privāto sektoru.

Tomēr uzreiz rodas 2 jautājumi: 1) kā tas ietekmē valsts budžetu un nepieciešamos konsolidācijas ciparus nākamajam gadam (vai algu kāpuma dēļ nenāksies samazināt izdevumus kaut kur citur), un 2) vai algu pieaugums iet kopā ar kvalitatīvām pārmaiņām (t.i., produktivitātes kāpumu). Paaugstinot algas vairāk, nekā to pamato ražīguma izaugsme, mēs atkal riskējam uzkāpt uz tā paša grābekļa, kā pirms dažiem gadiem, un atkal saskarties ar konkurētspējas problēmām.

Privātajā sektorā algu kāpums 2.ceturksnī bija daudz mazāks, vien par 0.6%. Turklāt dažās nozarēs bija vērojams pieaugums (piem., apstrādes rūpniecībā, transportā, izmitināšanā u.c.), dažās samazinājums (piem., būvniecībā, IT). Tas saskan ar mūsu iepriekšējam prognozēm par lēno darba tirgus stabilizāciju. Pašlaik situācija dažādos uzņēmumos un nozarēs vēl ir ļoti atšķirīga un uzņēmumi nesteidzas ar algu paaugstinājumu, pirms viņi ir drošāki par turpmāko pieprasījuma attīstību, nodokļu izmaiņām utt.

Salīdzinot ar 2009. gada 2. ceturksni, vidējā bruto alga vēl bija par 6.3% zemākā (par 2.7% privātajā sektorā un par 11.5% sabiedriskajā sektorā).

Algu kāpums, protams, ir laba ziņa iedzīvotājiem, un tas stiprina arī patēriņu, tomēr nevajadzētu arī kļūt pārlieku optimistiskiem. Būtiskam algu pieaugumam bieži vien vēl arvien nav pamata. Bezdarbs vēl ir ļoti liels, budžeta konsolidācija vēl ir jāveic un konkurētspējas stiprināšana vēl joprojām ir ļoti būtiska, lai noturētu eksporta izaugsmi un sekmētu valsts ekonomikas atkopšanos. Tajā pat laikā ir iespējams arī tāds scenārijs, kad algas kāpj arī pie augsta bezdarba – tas ir saistīts ar prasmju neatbilstību tirgum. Jau pašlaik arvien skaļāk ir dzirdami gadījumi, kad uzņēmumi nevar atrast atbilstoši kvalificētus darbiniekus, neskatoties uz lielo bezdarbnieku skaitu.  Proti, pieaug risks t.s. divu ātrumu sabiedrības attīstībai: tiem, kam ir darbs – situācija pakāpeniski uzlabojas, kamēr, tiem, kam darba nav – tā neuzlabojas. Tā rezultātā palielinās nevienlīdzība, pastiprinās sociālie riski, emigrācija, tiek apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja.